No māla pikuča līdz metāla monstram

No māla pikuča līdz metāla monstram

Tuvojoties rudens brīvlaikam, Audriņu pamatskolas 1.-5.klašu skolēni programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Preiļiem. Kad ārā līst lietus un pūš nepatīkams vējš, tad arī noskaņojums nav pats patīkamākais. Tā iesākās mūsu ceļojums – varētu teikt bez īpašas sajūsmas. Tomēr sasniedzot galamērķi Preiļos, bērni ievēroja, ka pie Polikarpa Čerņavska keramikas mājas tiek sagaidīti ne tikai ar ekspozīcijas vadītāja klātbūtni, bet arī spoži spīdot rudens saulītei.

Ienākot vienkāršā mājā, atklājās fakts – tā ir  izstāžu zāle, kur var iepazīties ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izveidoto ekspozīciju “Mūžs virpas apļos”, veltītu Silajāņu keramikas meistaram Polikarpam Čerņavskim. Izstāde veidota tā, lai tās apmeklētāji varētu iepazīties ar keramikas izstrādājumiem, sākot ar vienkāršu saimniecības trauku darināšanu līdz izsmalcinātām un sarežģītām dekoratīvās keramikas formām, priecāties par meistara krāsu spēli un rotājošo rakstu daudzveidību. Skolēni noskatījās īsfilmu, kurā tika atspoguļoti reāli notikumi, kad pie meistara ieradās rūpnieciskās ražotnes darbinieki. Lielu izbrīnu skolēnos izraisīja filmiņas kadri, kuros meistars, izceļot no cepļa savus darinājumus, konstatējot, viņaprāt, brāķi, to uzreiz, bez žēlastības sasita lauskās. Starp ekspozīcijas priekšmetiem nevarēja nepamanīt lielu svečturi, kuram bija 19 žuburi. Izrādās, ka viens no meistara darinātajiem lielajiem svečturiem atrodas pat Vatikānā. Tālāk darbnīcā varēja vērot, kā uz podnieka virpas, darbojoties meistaram, kurš “ar šņaraku nokasīja šļakačus”, top vāze. Skolēni izgatavoja māla medaļas, izrotājot tās pēc pašu gaumes.

Ceļojums turpinājās uz Preiļu vēstures mantojuma lielāko lepnumu – Preiļu muižas kompleksu ar skaisto parku. Preiļu parka platība ir 41 ha, no kuriem 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, tur aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – pils, kapella, stallis, vārtsarga namiņš. Dažos no objektiem notiek atjaunošanas darbi, kāds jau atjaunots, bet diemžēl kāds objekts ir neatgriezeniski zudis, to ir sagrauzis laikmeta zobs. Ekskursijas vadītāja izstāstīja ne vienu vien leģendu, kura saistās ar dižciltīgo grāfu Borhu dzimtas dzīvi. Skolēni aizraudīgi klausījās, uzdeva jautājumus, izrādīja ieinteresētību. Kā piemērs – Pa Preiļu pils logu ailēm klejo vējš. Un neviens vien Preiļu pils uzraugs apgalvo, ka tieši vientuļais vējš ir uzticams Baltās Grāfienes rēga sabiedrotais. Leģenda vēsta, ka sieviete nelaimīgas mīlestības dēļ pakārusies pils apaļajā tornī. Kopš tās dienas precīzi pusnaktī pils tornī parādoties blāva gaismiņa, izredzētajiem pils apmeklētājiem vēstot par iespēju satikt noslēpumaino pils saimnieci. Interesanta leģenda par pils dīķu rakšanu grāfu monogrammas veidolā. Vēl ir leģenda par mirušās asinskārās un nežēlīgās grāfienes zārka apgāšanos kapellā… Tā vēl var ilgi turpināt, jo pie katra apskates objekta bija īsākā vai garāka leģenda.

Nākošais pieturas punkts – metāla mākslas galerija “Nester Custom”. Galerijas izstāžu zālēs ir eksponēti restaurēti vai pilnībā no jauna uzbūvēti motocikli un no vecu motociklu un automašīnu detaļām veidotas skulptūras un interjera priekšmeti. Te var nesteidzīgi uzspēlēt metāla šahu vai iekārtoties stilizētajā kafejnīcā. Mūsdienās jebkurš interesants dzīves mirklis vai objekts momentā tiek fotografēts. Tā tas notika arī mākslas galerijā. Ja eksponāti spētu runāt, tad tie varētu precizēt cik reizes un kādos salikumos bērni nāca klāt un iemūžināja tos kopā ar sevi, kopā ar draugiem un tikai pašu eksponātus. Galerijas vadītāja ar smaidu sekoja bērnu kustībai pa galeriju, jo sajūsma viņu sejās bija nolasāma uzreiz.

Paldies vēlētos teikt programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju apceļot, ieraudzīt un izbaudīt Latgales bagātības, par iespēju redzēt, cik talantīgi ir cilvēki tepat mūsu Latvijā.

Audriņu pamatskolas skolotājas Ivetas Rundānes teksts un foto

 

Dārzeņu festivāls

Dārzeņu festivāls

Rudentiņ, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināji:
Pilnas klētis labībiņas,
Pilnas ķešas sudrabiņa.

/Latviešu tautasdziesma/

 Audriņu pamatskolas vecākajā pirmsskolas vecuma bērnu grupā oktobra mēnesis rit bagātīgās rudens velšu noskaņās. Rudens mēnešos mēs ne tikai apbrīnojam Latvijas dabas skaistumu un tajā sastopamo raibo krāsu gammu, bet arī aktualizējam vietējo zemnieku saimniecību un pašaudzēto dārzeņu un augļu izcilās garšas īpašības, veselīgumu un dažādību.  Bērni ar ļoti lielu interesi pēta, garšo, salīdzina, sver, mēra un stāsta par veselīgajiem un krāsainajiem dārzeņiem, ko arī liela daļa bērnu kopā ar saviem vecākiem paši ir izaudzējuši savos dārzos. Bērniem patīk izzināt visu dārzeņa izaugšanas ciklu – no mazas sēkliņas tos iestādot, līdz pat galarezultātam – ražas novākšanai un realizēšanai uz pašu šķīvjiem. Iesaistot mūsu grupas bērnu aktīvos un radošos vecākus, organizējām foto izstādi, kurai devām skanīgu nosaukumu – „Dārzeņu festivāls” un aicinājām padalīties ar gardākajām un iecienītajām dārzeņu receptēm, kuru tapšanas procesā iesaistās ar bērni. Bijām tiešām  patīkami pārsteigti redzot, cik dažādi dārzeņu ēdieni un dzērieni tiek gatavoti mūsu grupas bērnu ģimenēs un viņi ar lepnumu dalījās ar to pagatavošanas procesa gaitu ar pārējiem grupas biedriem.

Bērni pēc šādām aktivitātēm nonāk pie loģiska secinājuma, ka ne vienmēr dārzeņi ir jāpērk veikalos, no tālām izcelsmes valstīm, tos ir iespējams izaudzēt pašiem vai iegādāties pie zemniekiem, turklāt bērni secināja, ka pašaudzētie, vietējie dārzeņi ir  tie garšīgākie un veselīgākie!

Raksta autors: Audriņu pamatskolas pirmsskolas skolotāja Līga Asare

Foto: Svetlana Ponarada, Inga Vorobjova, Alīna Golovņova, Jevgenijs Kosnarevičs, Laura Černuškina, Olga Ribakova, Svetlana Sidorenkova