Ieklausies, ko Tev stāsta vējš,
Ielejās, ko sirmie bērzi šalc.
Ieklausies, kā saulrietā zied
Mūsu dziesma, ko Mākoņkalns dzied.

Paskaties, kā rokās rievainās
Mūsu dzimtenes svečturi aug.
Dvēsele no tiem siltumu smeļ –
Sveces liesmā, kas katram sirdī kvēl.

Manas mājas dzimtā novadā,
Kur meži vējā šalc, kur putni  ligzdot sauc.
Caur gadu simtiem nomodā –
Skan dziesmas tēvu valodā.

Sentēvi  ceļus  gājuši,
Rāznas krastā reiz uguni kurt.
Sirmās mātes dziesmās ietērptu
Mūsu nākotnes likteni  burt.