Vecomamm,vecomamm,
Saki ,mīļā, labā,
Vai ir labi tikai man,
Vai mums labi abām?
Kad tu klāt man piekļaujies,
Tad es skaidri jūtu,
Ka bez vecmammas patiess
Ļoti skumji būtu.
Ja man tevis nebūtu,
Ai, kā tevis trūktu!
Lai tu, mīļā atrastos,
Dieviņu es lūgtu.
/J.Osmanis/

    Vecmāmiņa – cik daudz siltuma un patīkamu emociju mums ir ar šo vārdu …

Vecmāmiņa ir aprūpe, tā ir neierobežota mīlestība, tas ir jebkurš atbalsts, sapratne un palīdzība. Tās vienmēr ir siltas un mājīgas mājas un labumi uz galda. Kam gan nepatīk vecmāmiņas pīrāgi, pankūkas vai pelmeņi?

Katru gadu martā, kad pūpoli jau sapurinājuši savas pūkainās galviņas, mēs savās mājās aicinām ciemos mūsu audzēkņu vecvecākus uz pavasara svētkiem.

Šogad, pavasari gaidot, 9. martā Audriņu pamatskolas pirmsskolā notika mīļi un tradicionāli svētki vecmāmiņām. Bērnudārzā mēs uzņemām ļoti mīļus ciemiņus – bērnu vecmāmiņas. Gatavojāmies šim pasākumam jau iepriekš, kopā ar skolotājām, bērni domāja, kā pārsteigt un iepriecināt sev tuvos cilvēkus. Pašu rokām veidoja ielūgumus, gatavoja dāvanas, zīmēja vecmāmiņu portretus.

Kopā ar mūzikas skolotāju Nadeždu un grupas skolotājiem Janīnu, Līgu, Rudīti un Aleksandru bērni mācījās dzejoļus, dziesmas, iestudēja dejas.

Pasākuma laikā vecmāmiņas minēja pasaku nosaukumus, bet mazbērni minēja produktus, no kuriem var vārīt mannas putru.

Pasākuma noslēgumā vecmāmiņas un mazbērni kopā dejoja un dziedāja.

Mēs no visas sirds priecājamies par ikvienu, kurš bija atsaucies uz ielūgumu, pavadīt šo rītu kopā ar mums.

Mazajam cilvēkbērnam ir jāmācās darīt prieku otram, jāmācās pateikt paldies saviem tuvākajiem cilvēkiem. Tas ir pašsaprotami, ka var un vajag kādu iepriecināt, un tam nevajag daudz – tikai atvērtu sirdi, pozitīvu attieksmi. Visi bija gandarīti par kopā būšanu, sirsnīgi pavadīto laiku kopā ar mazbērniem.

Audriņu pamatskolas mūzikas skolotāja Nadežda Osipova