Dāma, kura dara visu, kas ienāk prātā

Dāma, kura dara visu, kas ienāk prātā

Vai atceraties grāmatu par rudmataino meiteni ar dažādu krāsu zeķēm Pepiju Garzeķi un viņas draugiem???

Tumšiem vakariem piestāv grāmatu lasīšana, tāpēc atbilstošs pasākums šajā drēgnajā rudens laikā šķiet Ziemeļvalstu literatūras nedēļa, kas Latvijā tiek organizēta jau ne pirmo gadu.

Šo pasākumu ietvaros Audriņu pamatskolas 4.un 5.klases skolēni apmeklēja Audriņu pagasta bibliotēku, lai it kā paviesotos Pepijas Garzeķes dzimšanas dienas svinībās savrupmājā „Vistas kāja”, lai klausītos bibliotekāres Margaritas Platonovas stāstījumu par zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas grāmatas „Pepija Garzeķe” tapšanas vēsturi un ieklausītos lasītajos fragmentos.

Grāmatas autorei jau bija 37 gadi, kad viņa atklāja sevī dotības izdomāt un stāstīt stāstus, kurus bērni labprāt klausījās. Pirmais klausītājs bija rakstnieces septiņus gadus jaunā meita Karīna, kura tajā brīdī ļoti nopietni slimoja. Meitene pirms gulētiešanas palūdza pastāstīt stāstu par Pepiju Garzeķi, par meiteni, kuras vārdu Karīna izdomāja pati. Stāstiņus par rudmataino dīvaino meiteni labprāt klausījās gan rakstnieces meita, gan viņas draugi.

Pasākuma noslēgumā skolēni ar aizrautību noskatījās nelielus multfilmas fragmentus par jautrās, enerģiskās un piedzīvojumus alkstošās Pepijas skolas gaitām kopā ar viņas draugiem Anniku un Tomiju. Kā īsts draugs Pepija aizstāv fiziski vājākos skolas biedrus, uzjautrina klasesbiedrus, uz skolotājas jautājumiem atbildot – „Vai tad Jūs pati nezinat, cik ir 7+5?”…

Pepija ir simbols bērnības brīnumiem, kad viss šķiet vēl ir iespējams. Pepija var dzīvot viena pati, var neiet skolā, var visu nakti negulēt un mācīties īru dejas, var fantazēt un stāstīt saldus melus.

(“Argentīnā ir stingri aizliegts mācīties mājas uzdevumus. Dažkārt notiek, ka viens vai otrs argentīniešu bērnelis iezogas garderobē un slepenībā mācās skolas uzdevumus, bet dievs lai pasarga, ja to pamata viņa māte”), un visādi citādi iemiesot pretstatu pieaugušo vispārpieņemtai izpratnei par to, kādiem jābūt bērniem un kas tiem jādara. – Paklau, Pepij, nu tu es pavisam slapja! – Annika bažīgi iesaucās. – Un kas gan par to? Kas teicis, ka bērniem visādā ziņā jābūt sausiem? – Pepija atteica.

Pepija var pierādīt, ka brīvdomātāja gars ir pilns līdzcietības, iejūtības un mīļuma, un bezbailīgas taisnīguma izjūtas. Un tās ir lietas, kas pat 80 gadus pēc grāmatas tapšanas nav novecojušas, un uzrunā.

Lasīsim paši un iesakām arī citiem iepazīties ar Pepijas Garzeķes piedzīvojumiem!

Audriņu pamatskolas skolotājas Ivetas Rundānes teksts un foto

Comments are closed.